To izmantošanas iespējas un stratēģijas

Stratēģija sniedz redzējumu, kas Latvijas iedzīvotājiem, mājsaimniecībām, privātajam sektoram un publiskai pārvaldei būtu jādara, lai Tomēr, lielos apjomos ņemot kredītus mājokļu iegādei, tie paši iedzīvotāji ir uzņēmušies saistības vidēji astoņpadsmit gadu garumā. Valsts pārvaldes stratēģisko plānošanas dokumentu laika horizonts lielākoties nepārsniedz piecu gadu robežu.

Tāpēc ir nepieciešams integrēts valsts nākotnes redzējums ilgākam laika posmam. Šī stratēģija vēršas pie dažādiem sabiedrības slāņiem un domāta Latvijas mājsaimniecībām, kas būs galvenās ieguvējas vai zaudētājas, ja mēs tomēr turpināsim domāt un darboties īstermiņā.

Ilgtspējības modelis kā atbilde uz globālajiem izaicinājumiem 5 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija LIAS tika veidota, apzinoties, ka laikā līdz Kapitālu pieeja 10 LIAS izstrādē tika izmantota kapitālu pieeja ilgtspējībai.

Stratēģijas uzdevums ir atrast veidu, kā mums pārdomāti lietot savu kapitālu jeb nacionālo bagātību, lai nākamajām paaudzēm to nodotu nenoplicinātu un pavairotu. Mūsu galvenais kapitāls ir cilvēki, viņu spējas, zināšanas un talanti.

Mūsu kapitāls ir arī Latvijas daba un vieta. Mūsu kapitāls ir arī spēja sadarboties un kopā izdarīt to, ko nav iespējams paveikt katram atsevišķi.

Visumā mūsu rīcībā pašlaik esošie kapitāli ir daudzveidīgi un labā stāvoklī, tikai to izmantošanas iespējas un stratēģijas nav veicies ar šo daudzveidīgo kapitālu maksimāli efektīvu izmantošanu.

Ja mēs izglītojam savus bērnus, bet viņiem ir jādodas prom, lai savu spēju un talantu pielietojumu meklētu citās zemēs, tā ir resursu izšķērdēšana. Mēs izšķiežam talantu. Mūsu daba ir bagāta un tīra, taču joprojām neproduktīvi izmantota.

Arī Latvijas vieta pasaules kartē ir veiksmīga, tomēr šis vietas kapitāls ir vāji izmantots. Kapitālus nedarbinot, tie noplicinās. Ja nesāksim rūpēties par savu kapitālu labu izmantošanu, globalizācijas spiediena ietekmē tie nenovēršami samazināsies — spējīgie un talantīgie cilvēki dosies projām, tīro dabu un bioloģisko daudzveidību noplicinās īstermiņa peļņas pasākumi, Rīgas kā potenciālas metropoles lomu pārņems tuvāko kaimiņvalstu lielpilsētas, bet ekonomiskās aktivitātes aizvirzīsies uz citiem reģioniem.

Latvijas pilsētas konkurences cīņā par vietējā līdera statusu izšķērdēs tos nelielos resursus, kas mums ir. Savu atjaunojamo energoresursu kapitālu kā izejmateriālu turpināsim pārdot citiem, bet iedzīvotāju radošums kalpos citu valstu vai starptautisku kompāniju turības vairošanai.

Stratēģija sastāv no vairākiem vienkāršiem soļiem. Pirmkārt, mums jāapzinās nenovēršamas globālās tendences — mūsu sabiedrība noveco, globālā ekonomika mainās un kļūst viscaur inovatīva; sabiedrības pārvaldības ierastās formas pārdzīvo dziļas izmaiņas, bet enerģijas cenas un pieejamība lielā mērā sāk noteikt sabiedrības dzīvi mājsaimniecību līmenī.

Otrkārt, jāsaprot, kā šīs tendences ietekmē Latviju: ar kādiem izaicinājumiem un draudiem jārēķinās un kādas iespējas mums paveras. Treškārt, pamatojoties uz mūsu kapitālu bāzes vērtību, jāmeklē risinājumi, kas samazina draudus, maksimāli izmanto iespējas un nereti to, ko esam uzskatījuši par draudiem, padara par jaunu iespēju.

Stratēģiskie principi 14 Ņemot vērā to izmantošanas iespējas un stratēģijas tendences un rūpīgi izvērtējot Latvijas kapitālus un to izmantojumu, ilgtspējības modeļa ietvaros ir iespējams noteikt galvenos stratēģiskos principus, kurus ievērojot tiek stiprinātas Latvijas ilgtspējīgas attīstības iespējas: 15 Jaunrade. Ņemot vērā, ka cilvēkkapitāls ir Latvijas svarīgākais resurss, jaunrade ir viens no būtiskākajiem attīstības dzinuļiem.

Jaunrade, kuras rezultātā radīts jauns komerciāls produkts, ir nākotnes globālās ekonomikas būtiskākais avots. Sekojot citu Eiropas valstu paraugam, jāpaplašina jaunrades jēdziens, to attiecinot ne tikai uz kultūru un zinātni, bet jebkuru sabiedriskās un saimnieciskās dzīves sfēru.

Jaunrade ir spēja radīt jaunas idejas, jēdzienus, metodes, rīcības formas vai arī sasaistīt esošās idejas, konceptus, metodes un rīcības jaunā veidā. Tā nav tikai un vienīgi tā saucamo radošo profesiju — dzejnieku, rakstnieku, amatnieku u.

Jaunrade ir vienlīdz būtiska jebkurā to izmantošanas iespējas un stratēģijas un dzīves sfērā, vai tā būtu dārzkopība, automehānika, tirdzniecība, izglītība vai sports. Globalizācijas dēļ arvien palielinās cilvēku, ideju un resursu kustība pāri valstu robežām. Latvija ir maza valsts, tādēļ opcija, kad parādījās nozīmīga kļūs spēja būt pozitīvi atvērtai pret ārējām ietekmēm un prasme izmantot tās savā labā.

Laidienu arhīvs

Tolerances princips ietver atvērtību un cieņu pret dažādām kultūrām un dzīvesveidiem. Tolerance paredz visu veidu sociālās izstumtības un diskriminācijas mazināšanu, ieskaitot ienākumu nevienlīdzību, vecuma un dzimuma diskrimināciju darba tirgū, etniskos aizspriedumus un lingvistiskās institucionālās barjeras.

Ilgtspējas modelis pieprasa integrēti risināt ekonomikas, vides un sociālos jautājumus, tāpēc īpaši svarīgi kļūst gan vertikāli, gan horizontāli sadarbības mehānismi.

Horizontāla sadarbība, piemēram, starp pilsētām, dažādu nozaru institūcijām vai dažādu sfēru sabiedriskām organizācijām, ļauj jaunos veidos kombinēt katram pieejamos resursus un atrisināt problēmas, kas sniedzas pāri katra atsevišķa sociālā spēlētāja ietekmes robežām. Vertikāla sadarbība starp valsts līmeņa institūcijām, pašvaldībām un iedzīvotāju kopienām, dod iespēju pieņemt efektīvākus lēmumus un atrast optimālākos risinājumus. Globalizācijas apstākļos valstij jāspēj elastīgi un ātri reaģēt uz jaunām situācijām.

Tāpēc nepieciešama institucionālā vide, kurā atsevišķas institūcijas spēj šādi reaģēt un apvienoties atkarībā no situācijas. Lai efektīvi sabalansētu ekonomiskos, to izmantošanas iespējas un stratēģijas un vides apsvērumus, nepieciešama visas sabiedrības aktīva līdzdalība politikas veidošanas procesā. Tikai lielākajai sabiedrības daļai aktīvi līdzdarbojoties, iespējams atrast optimālus risinājumus un efektīvi reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem.

Stratēģijas izstrādes process 19 Šādā redakcijā LIAS ir gadu ilga ekspertu darba un sabiedriskās līdzdalības procesa rezultāts.

19 stratēģijas, kā palielināt mērķauditorijas sasniedzamību un reklāmguvumu skaitu

Stratēģijas izstrādes process aizsākās ar Pamatziņojuma izstrādi, kura mērķis bija veicināt debates un sākt konsultācijas. Pamatziņojumā identificētā to izmantošanas iespējas un stratēģijas tika paplašināta un padziļināta četros analītiskajos ziņojumos. Dilemmas savukārt tika apspriestas jau plašākā lokā reģionālajos forumos. Šo forumu diskusijās tapa Latvijas attīstības scenāriji, kuru apspriešanai tika organizēta reģionālo forumu otrā kārta un papildus rīkoti tematiskie semināri.

Paralēli sabiedriskajām diskusijām notika iedzīvotāju aptaujas, kas sniedza priekšstatu par Latvijas iedzīvotāju ilgtspējīga dzīvesveida paradumiem gatavību šķirot atkritumus, lietot veselīgu uzturu u. Pieci dažādu jomu eksperti no Šveices, ASV, Beļģijas, Lielbritānijas un Jaunzēlandes komentēja Pamatziņojumu un atsevišķus analītiskos ziņojumus, apmeklēja Latviju, tikās ar dažādiem attīstību ietekmējošiem spēlētājiem, sniedza konsultatīvu to izmantošanas iespējas un stratēģijas redkolēģijai un visbeidzot pauda savu vērtējumu par procesu gan Latvijas medijos, gan izsmeļošās recenzijās par LIAS 1.

Kas notiks tālāk?

Pašreizējā redakcijā LIAS vēl nav formulēta saskaņā ar visām Nacionālās plānošanas vadlīniju prasībām. Tam ir savi iemesli — gan tas, ka dokumenta tapšanā bija un ir nepieciešams iesaistīt plašāku sabiedrību, gan arī tas, ka, plānojot nākotni tik tālu uz priekšu, nav iespējama vadlīnijās noteiktā detalizācijas pakāpe.

Visi citi plāni un stratēģijas, vidējā termiņa budžeti un rīcībpolitika būs pakārtoti LIAS un kalpos tās īstenošanai. Tas nozīmē, ka Latvijai būs iespēja daudz konsekventāk izteikt savu pozīciju ES un globālā mērogā, piemēram, formulējot savu nostāju par kādu Eiropas Komisijas iniciatīvu.

Citiem vārdiem — tas nozīmē jaunu veidu, kā mēs piedalāmies politikā, kādas iemaņas apgūstam darba vietā, kur un ko mācāmies skolā, augstskolā u. Protams, globalizācijas ietekmē pārmaiņas notiktu arī bez stratēģijas, taču, ja ir valstisks redzējums, mēs uz jaunajām iespējām varam reaģēt ātrāk un mērķtiecīgāk. Iedzīvotājiem un mājsaimniecībām LIAS kā nākotnes redzējums ļaus skaidrāk pieņemt lēmumus par savu dzīvi, bet stratēģijas īstenošana sniegs jaunas iespējas.

Stratēģiskie darbības virzieni 23 Stratēģijas bieži sākas ar vīziju — redzējumu par vēlamo stāvokli, kura sasniegšanai nepieciešams secīgs soļu plāns. Rezultātā tika noformulēti darbības virzieni, kuri ir izklāstīti deviņās nodaļās. Katrā no tām tiek skatīts kāds no Latvijas kapitāliem globālo attīstības tendenču un to izmantošanas iespējas un stratēģijas iespēju kontekstā.

Pirmās trīs nodaļas skata cilvēkkapitālu no demogrāfijas un darbaspēka viedokļa, no izglītības viedokļa un iespēju vienlīdzības viedokļa.

Tās ir tieši saistītas to izmantošanas iespējas un stratēģijas ceturto nodaļu par Latvijas ekonomikas attīstības iespējām un virzieniem. Piektajā nodaļā analizēta inovatīva pārvaldība un līdzdalība no sociālā kapitāla viedokļa, sestajā — pilsētas kā dzīves binārā opcija saistītā programma, septītajā — Latvijas energokapitāla iespējas, astotajā — dabas kapitāls.

Devītajā nodaļā izklāstīta LIAS telpiskā perspektīva. Arī risinājumi ir piedāvāti tādi, kas visveiksmīgāk īsteno izvēlētos prioritāros rīcības virzienus.

Visaptveroša kanāla stratēģijas izmantošana kopējā pārdošanas apjoma palielināšanai

Tas neizslēdz citu, savietojamu un nepretrunīgu rīcības virzienu un risinājumu izvēli, ja tie veicina prioritāšu īstenošanu. Ilgtermiņa tendences, rīcības virzieni, risinājumi 1. Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā Tendences un izaicinājumi: novecošanās un depopulācija 26 Saskaņā ar vairumu demogrāfisko prognožu Latvijas iedzīvotāju skaits tuvākajās desmitgadēs turpinās samazināties un sabiedrība arvien straujāk novecos.

Proti, Latvijā paralēli norisinās gan sabiedrības novecošanās, gan depopulācija. Pašlaik valsts katru mēnesi zaudē cilvēkus, un vairāku autoritatīvu organizāciju prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība Visticamāk, Latvijā Arī Latvijā novērojama teritoriāli nelīdzsvarota demogrāfiskā situācija, un ticamākais tālākās demogrāfiskās attīstības scenārijs pēc Pašreizējie attīstības uzstādījumi paredz vienmērīgu un līdzsvarotu teritoriju attīstību, taču nākotnē tā var būt apgrūtināta visos Latvijas reģionos, kur sagaidāms iedzīvotāju skaita samazinājums, izņemot Rīgas rajonu.

Latvijas pilsētās un reģionos sastopama novecošanās dinamika, kas noris straujāk nekā caurmērā ES valstīs, un jau tagad pastāv liels iztrūkums vairākās bērnu vecuma grupās.

Jauna ilgtermiņa enerģētikas stratēģija - LV portāls Darba plāns Ieguldījums Latvijas bioekonomikas stratēģijas attīstībā — labās prakses piemēri no Ziemeļvalstīm Nozares iestādes Virtuālo asistentu izmantošanas iespējas Latvijas uzņēmumu digitālā mārketinga stratēģijā. To izmantošanas iespējas un stratēģijas. Virtuālo asistentu izmantošanas iespējas Latvijas uzņēmumu digitālā mārketinga stratēģijā. Show full item record Abstract Konkurences apstākļos uzņēmumiem jādomā kā efektīvi veidot digitālā mārketinga stratēģiju, kas atbilst digitālā patērētāja prasībām.

Ilgākā laika posmā, samazinoties bērnu un jauniešu īpatsvaram sabiedrībā, pieaugs spiediens samazināt skolu skaitu mazāk apdzīvotās vietās, kas vēl vairāk veicinās cilvēku izbraukšanu no šiem rajoniem. Atsevišķi, uz konkurētspēju orientēti to izmantošanas iespējas un stratēģijas rajoni no pieblīvētām pilsētām piesaista turīgus pensijas vecuma cilvēkus, kā arī labi apmaksātus pašnodarbinātos.

Augstākas prasības pret dzīves kvalitāti un maksātspēja savukārt piesaista labākus un dārgākus pakalpojumus, tādējādi ļaujot uzturēt un attīstīt esošo infrastruktūru. Nodarbinātība un to izmantošanas iespējas un stratēģijas bāzes vērtības saglabāšana laukos var saistīties arī ar eventuāli pieaugošu tūristu skaitu ilgākā laika perspektīvā kā tas, piemēram, notiek Ziemeļeiropā.

Latvijai arī netiek paredzēta būtiska lauku teritoriju marginalizācija kā, piemēram, Lietuvai. Ģimene un bērni joprojām ir viena no centrālajām cik satoshi dolāros Latvijā; ģimenes dzīve cilvēkiem sniedz dzīvesprieku, taču vienlaikus mēs piedzīvojam pārmaiņas šajā jomā. Vidējais laulības ilgums līdz tās šķiršanai ir 11 gadu, Latvijā tiek šķirta gandrīz katra otrā laulība.

Neizbēgami palielinās otro un trešo partnerību skaits, veidojas jaunas radnieciskas attiecības; uz mazāku bērnu skaitu būs lielāks vecvecāku skaits un arī lielāks paaudžu skaits radnieciskajās vienībās, kas gan, visticamāk, nedzīvos vienuviet. Nepieciešamība maksimāli iesaistīt iedzīvotājus darba tirgū un uzturēt augstu viņu produktivitāti palielinās spriedzi darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanā. Šīm tendencēm sagaidāmas tiešas sekas sadzīvē, kā arī sabiedriskajā un ekonomiskajā jomā.

Potenciāli lielāks mājsaimniecību skaits un pieaugošās enerģijas izmaksas būtiski mainīs pieprasījumu pēc mājokļa veida vairāk un mazāki. Pat samērā konservatīvas aplēses prognozē, ka Demogrāfiskā situācija Latvijā tagad un nākotnē ir to izmantošanas iespējas un stratēģijas saistīta ar Latvijas galvenā resursa — cilvēkkapitāla — ietekmi uz ekonomisko attīstību.

Cilvēkkapitāla izmantošanas ziņā Latvija ir viena no vadošajām 5. Tomēr augstā nodarbinātība Bitcoin peļņa no satiksmes gadījumā diemžēl nenozīmē augstāku cilvēkkapitāla produktivitāti.

Nosakot cilvēkkapitāla vērtību, parasti izvērtē tā spēju un talantu bāzi, izmantošanu un produktivitāti. Investīcijas cilvēkkapitālā ir veselības aprūpe, izglītība, profesionālā sagatavotība un citas aktivitātes, kas padara cilvēkus ekonomiski ražīgākus. Cilvēku skaitam samazinoties un sabiedrībai novecojot, Latvijai būtiski ir nesamazināt cilvēkkapitāla bāzes vērtību un palielināt produktivitāti.

Pašlaik Latvijā darba produktivitāte un arī cilvēkkapitāla produktivitāte ir salīdzinoši zemā līmenī. Šie komponenti noteikti jāstiprina. Parasti šo kapitālu var vairot, veicot ieguldījumus vispārējā sabiedrības izglītībā piemēram, spējās orientēties IT piesātinātajā vidēpamatskolas, vidusskolas un augstākajā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītībā, t.

Būtiskākā Latvijas attīstības iespēja demogrāfiskās slodzes un izmaiņu kontekstā — darbaspēka līdzdalības kāpināšana, ieguldot sākumskolas, pamatskolas un vidējā izglītībā un cilvēkkapitāla attīstībā un produktivitātē. Mērķis: Saglabāt Latvijas cilvēkkapitāla vērtību un kāpināt tā ražīgumu līdz ES vidējam to izmantošanas iespējas un stratēģijas. Līdztekus ir būtiski kāpināt cilvēkkapitāla produktivitāti, ar pieaugušo izglītošanu uzlabojot tautsaimniecībā tieši izmantojamu spēju un iemaņu apgūšanu cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, kā arī palielinot zināšanu un izpētes intensitāti ekonomikā.

No darba tirgus ilgtspējas viedokļa darbaspēka līdzdalības palielināšana, ieguldot cilvēkkapitāla bāzē un produktivitātē, ir visoptimālākais risinājums, lai mazinātu sabiedrības novecošanās negatīvo iespaidu uz pensiju sistēmu. Abi pārējie risinājuma veidi — sociālo maksājumu apjoma palielināšana contribution rate vai to izmantošanas iespējas un stratēģijas samazināšana starp pensijām un darba algām substitution rate — nes līdzi negatīvas sekas: pirmais no tiem sadārdzina darbaspēku, veicina bezdarbu un samazina uzņēmumu konkurētspēju, otrais mājsaimniecībām pazemina dzīves līmeni un veicina nabadzību.

Ilgtermiņa stratēģijai jāparedz indivīdu motivācija sava cilvēkkapitāla attīstībā6, darba ņēmēju un darba devēju ieinteresētība tā efektīvākā izmantošanā. Iemaņas un kompetences jāattīsta gan tāpēc, ka tās veicina produktivitāti, gan arī tāpēc, ka zemākas kvalifikācijas darbiniekiem ļauj izrauties no apburtā mazu ienākumu un pat nabadzības loka.

Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, kas prasīs maksimāli izmantot visu Latvijā pieejamo cilvēkkapitālu līdz ar to arvien vairāk arī gados vecākus cilvēkusdaudz lielāku uzsvaru vajadzētu likt uz pieaugušo izglītošanu un darba vietā iegūtā kapitāla ietekmes kāpināšanu.

• Pelnīt naudu internetā dienā
• Tiesību akts ir zaudējis spēku.
• Да, знаете, я и на этот раз прибыл сюда точно так же, как и тогда,-- ответил Олвин, не в силах удержаться от соблазна немного повеселиться за их Двое сенаторов не отрывали глаз от третьего, который развел руками в полном отчаянии, непонимании и беспомощности.

Ilgtermiņā, sabiedrībai novecojot un palielinoties demogrāfiskajai slodzei, nepieciešams palielināt iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū.

Latvijai vēl ir vairāki gadi, lai veiktu sagatavošanās pasākumus7 un izvērtētu kaimiņvalstu, kuras ar šīm problēmām sastopas jau tagad, ieviesto programmu efektivitāti. Tāpēc vidējā termiņā prioritāri jāveic pasākumi darbaspēka bāzes paplašināšanai un produktivitātes kāpināšanai, pirms sākas to stagnācija. Novecošanās un veselības pakalpojumu sistēmas izmaiņas 36 Novecošanās ļoti nozīmīgi ietekmēs pakalpojumu sektoru, it īpaši veselības aprūpi.

Neizbēgami būs nepieciešama veselības aprūpes iestāžu restrukturizācija piemēram, pediatrijas nodaļu pārveide par geriatrijas nodaļām un specializācija to slimību ārstēšanā, kas raksturīgas vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Tāpēc īpaši svarīgi ir laikus ieguldīt veselības aprūpē, ar to saistītās zināšanās un tehnoloģijās piemēram, dzīves zinātnēs, biomedicīnā, farmācijā un veselīga dzīvesveida veicināšanā visās paaudzēs.

Laikus jāgatavojas nākotnē gaidāmajam pieaugošajam pieprasījumam pēc ikdienas aprūpes pakalpojumiem gados veciem cilvēkiem, kas stimulēs aprūpes ekonomikas attīstību. Gados vecākiem cilvēkiem turpinot aktīvu ekonomisko dzīvi, tas radīs augošu pieprasījumu pēc dažādiem ar patērētāju tirgu un finanšu jomu saistītiem pakalpojumiem, kā arī jaunām sociālās integrācijas un tīklojuma formām. Depopulācijas risku to izmantošanas iespējas un stratēģijas 37 Palielinoties spriedzei publisko finanšu jomā, ilgstoši uzturēt liela to izmantošanas iespējas un stratēģijas sociālo līdzekļu pārdali par labu dzimstības veicināšanai, turklāt tā, lai varētu cerēt uz depopulācijas apturēšanu, nebūs viegli.

Pretējā gadījumā, lai arī paradoksāli, dzīves līmeņa pieaugums var veicināt zemāku cilvēkkapitāla vērtību, jo samazināsies vecāku ieguldījums audzināšanā. Apjomīgas publiskās investīcijas sākumskolas, pamatskolas un vidējā izglītībā nodrošina cilvēkkapitāla spēju un talantu bāzi ilgtermiņā, kā arī kompensē to, ka vecāku veltītais laiks bērnu audzināšanai samazinās.

Balstoties uz demogrāfiskām, ekonomiskām un sociālām projekcijām, vajadzēs plānveidīgi veicināt iedzīvotāju koncentrēšanos pakalpojumu centros, attīstīt dažādu pakalpojumu digitalizāciju un radīt vēlamus dzīves kvalitātes apstākļus jaunu, ekonomiski neatkarīgu iedzīvotāju grupu piesaistīšanai dzīvei Latvijas lauku apvidos.

Mājsaimniecību struktūras izmaiņu ietveršana publisko pakalpojumu un mājokļu politikā 40 Samazinoties mājsaimniecību lielumam, pastiprinoties noslodzei darba tirgū un samazinoties laikam, ko vecāki pavada ar saviem bērniem, palielinās publiskā sektora loma dažādu pakalpojumu sniegšanā. Veicinot bērnu un vecāku laika kopā pavadīšanu, jārada daudz lielākas publiskās telpas iespējas — pielāgoti nopelnīt bitcoīnus ļoti ātri, izklaides un attīstības centri, bērnu labklājības funkciju pilnīga integrēšana skolās.

Līdzīgā kārtā pavājinās paaudžu zināšanu un iemaņu pārmantojamība, kas dažādās jomās būs jākompensē ar publisku rīcību — interešu izglītība bērniem, kā arī dažādu ar vecāku lomu un atbildību saistītu iemaņu apguve pieaugušajiem piemēram, tehnoloģiskās drošības jautājumi.

Proti, arvien lielāks skaits vecu cilvēku nevar baudīt regulāru aprūpi, ko sniegtu radinieki. Sabiedriskajam un privātajam sektoram būs jāattīsta dažādas aprūpes formas šajā virzienā. Mājokļu energoefektivitāte, izvietojums un izmēri pielāgosies samazinātajam mājsaimniecības lielumam, pieaugošajai tehnoloģiskai kompetencei un iedzīvotāju vecumam.

Iespējamie risinājumi Nodarbinātības un sociālās programmas 42 Pieprasījumam primāri jāveicina cilvēkkapitāla attīstības sistēma darba tirgū. To var panākt, sniedzot iespējas indivīdiem — darba ņēmējiem un darba devējiem: 43 Atbalsts uz cilvēkkapitāla attīstību vērstām darba devēju biznesa stratēģijām.