Starp indivīdiem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Līdzsvarā starp indivīda un sabiedrības tiesībām Edvins Ziedinš, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors, — "Latvijas Vēstnesim"

Konfliktu veidi[ labot šo sadaļu labot pirmkodu ] Konfliktam ir arī vairāki veidi: iekšējais konflikts un savstarpējais konflikts. Iekšējais konflikts ir nemiers, kas plosās indivīda iekšienē, nesaskaņas kādas personas izjūtās vai uzskatos. Iekšējais konflikts traucē ikdienas dzīvi un dažreiz laupa spēju brīvi rīkoties.

Pirmās stadijas iekšējais konflikts izpaužas kā vieglas galvas un reizēm arī muguras sāpes. Šajā gadījumā labākais pretlīdzeklis ir stresa nomākšanas paņēmieni.

Tiesībsargs norāda, ka konceptuāli atbalsta likumprojekta tālāku virzību, uzticoties zinātnieku un ekspertu viedoklim, ņemot vērā šī brīža epidemioloģisko situāciju Covid infekcijas izplatības jomā un prognozes par tās attīstību. Proti, iedzīvotāju vakcinācija ir vienīgais veids kā efektīvi mazināt Covid infekcijas tālāko izplatību. Tiesībsargs uzsver, ka valstij ir pienākums apkarot epidēmijas — pēc iespējas novērst pārslodzes risku veselības sistēmai, mazināt ekonomiskās lejupslīdes risku, ko radītu nepieciešamība noteikt jaunus ierobežojumus, nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus gan valsts, starp indivīdiem privātajās iestādēs, kā arī drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Šāds pienākums izriet gan no Satversmes, gan no Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesību normām.

Otrās stadijas iekšējā konfliktā stress sasniedz tādu līmeni, ka ķermenis liekas kā izdedzis. Bet trešajā stadijā cilvēku jau naudas pelnīšanas sistēma internetā bezgalībā domas par pašnāvību un eksistences bezjēdzību.

Indivīda spēja tikt galā ar iekšējiem konfliktiem liecina par viņa izturēšanos savstarpējos konfliktos. Savstarpējs konflikts pastāv starp vairākiem indivīdiem.

Tie rodas, ja kāds pārkāpj indivīda pamatprasības t. Ja šīs vajadzības starp indivīdiem, konflikts parasti izpaužas kā viens no 4 uzvedības modeļiem : atriebība, centieni gūt virsroku, novēršanās un sadarbība.

Savstarpējie konflikti arī tiek iedalīti sīkāk : grupas iekšējais konflikts un savstarpējais grupu starp indivīdiem. Grupas iekšējais konflikts pastāv konkrētas ļaužu grupas robežās, savukārt savstarpējie grupu konfliktā ir iesaistītas vairākas ļaužu grupas.

Savstarpējie grupu konfliktos grupas aspekts padara šos konfliktus daudz sarežģītākus, jo indivīdam ne tikai jāpārvar katra iekšējās problēmas un nesaskaņas divu vai vairāku personu starpā, bet arī starp indivīdiem notikumos, kuros darbojas visi konfliktā iesaistītie spēlētāji. Bieži gadās, ka šādi konflikti arvien vairāk plešas plašumā, politiskās intrigas, tenkas, netieši mājieni vairo problēmas un pat šķietami apdzisušos pelnos uzliesmo arvien jaunas sadursmes, konfliktam rodas arvien jauni slāņi.

Ieteicams censties likvidēt vai vismaz ierobežot konfliktu, kamēr tajā starp indivīdiem mazāks cilvēku skaits. Konflikta stadijas[ labot šo sadaļu labot pirmkodu ] Konfliktiem ir 3 stadijas : ikdienišķu ķīviņu un uzskatu sadursmes, tās vislabāk likvidēt ar vismiermīlīgākajiem līdzekļiem; nozīmīgākas viedokļu sadursmes, atstāj ilgstošas sekas, tāpēc to risināšana prasa pieredzi un zināšanas; atklāts viedokļu pretnostatījums, dominē vēlme sodīt, pat visjaukākie cilvēki var izturēties pret pārējiem nežēlīgi un nesavaldīgi, šādus konfliktus ir visgrūtāk atrisināt, parasti atrisinājums rodas tikai izšķirot konflikta dalībniekus.