Nauda vai nekas variants

Ministre pavēstīja, ka aptuveni katra piektā skolotāja slodze ir mazāka par 15 darba stundām nedēļā, turklāt šai problemātikai ir būtiska sasaiste ar mazajām skolām, kas ne tikai dārgi izmaksā, bet arī neļauj pedagogam strādāt normālu darba slodzi ļoti mazā skolēnu skaita dēļ.

Šī pieeja veidota, rēķinot finansējumu klasei skolā. Vienlaikus Muižniece atzina, ka tas nerisinātu ilgstošās skolu tīkla problēmas, kā arī nemotivētu pašvaldības.

Finansējums tiktu aprēķināts skolai, mazinot skolēnu skaita izmaiņu ietekmi. Šis modelis IZM ieskatā būtu izdevīgs skolām, minimāli mainoties skolēnu skaitam.

• Kā 90tajos reketieri izspieda naudu, tā tagad to pašu dara juristi ar politiķu palīdzību.
• Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata): 1. Nauda un tās funkcijas

Šāda modeļa risks ir iespējamais motivācijas trūkums efektivitātes nodrošināšanai. IZM nauda vai nekas variants šāds modelis mudinātu pašvaldības optimizēt skolu tīklu, kā arī veicinātu atbildību par izglītības kvalitāti.

Pašvaldībām būtu lielāka loma kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Pašvaldība saņemtu naudu tikai konkrētām izmaksu grupām: mācību plāna īstenošanai, kā arī atbalsta pasākumu un administrācijas izmaksām.

Šī pieeja paredz pašvaldībai pašai normēt reālo skolēnu skaitu.

Šī modeļa gadījumā pašvaldības mērķdotāciju sadalītu, ņemot vērā valstī noteikto pedagoga zemāko darba algas likmi un darba slodzes lielumu. IZM ieskatā šī modeļa vājās puses saistītas ar to, ka valsts finansējuma aprēķins pašvaldībai tiešā veidā saistīts ar normatīvos noteikto zemāko darba algas likmi, līdz ar to zemākās darba algas likmes paaugstināšana tieši saistīta ar valsts papildfinansējuma piešķiršanu.

Tāpat aprēķins saistīts ar optimālās klases lielumu, bet realitātē skolās klases ir ļoti dažādu izglītojamo skaitu.

Pašvaldībai jāveido sava stratēģija izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vadībai, kā arī skolu tīkla uzturēšanai. Trešais modelis paredzētu visu pušu ciešu sadarbību. Viena izglītojamā izmaksa ietvertu finansējumu skolas video apmācības iespēja plānam, pedagogu papildpienākumu un atbalsta pasākumu apmaksu, finansējumu skolas administrācijai un atbalsta personālam, kā arī VSAOI.

Mērķdotāciju pašvaldībai aprēķinātu, ņemot vērā attiecīgo skolēnu skaitu pašvaldībās, mērķdotāciju vienam skolēnam un atbilstošos koeficientus reģionālais, programmas veida vai mācību formas.

Attiecīgi viena izglītojamā izmaksas aprēķinam izmantotu izglītojamo skaitu un valsts finansējumu konkrētajā gadā.

Izvēloties šo modeli, turpmāk valsts finansējuma aprēķins vairs nebūtu saistīts ar vairāku koeficientu sistēmu un zemākās algas likmes celšanu. Tas dotu iespēju straujāk kāpināt pedagogu zemāko algas likmi atbilstoši reālajam pedagogu darba algas likmes kāpumam. Veicot sākotnējos aprēķinus, IZM saskaitīja, ka viens skolēns pašvaldībā izmaksātu vidēji eiro. Izglītojamo izmaksām plānots piemērot reģionālo koeficientu — vienu pamata un trīs papildu: Rīgai, lielajām pilsētām, kurām nav klāt novada, un novadiem, kuros izglītojamo blīvums uz kvadrātkilometru ir līdz vienam.

Kā iegūt ātru naudu tiešsaistē, 2. Bankas pelnīt naudu no neko.

Koeficients vajadzīgs, jo tagad atšķirības, kā tiek aprēķināta mērķdotācija, ir ļoti lielas.