Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu

Mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību

Saeimas sēdes mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību audioieraksts un videoieraksts pieejams Saeimas mājaslapā Latvijas Republikas Saeimas ziemas sesijas desmitā attālinātā ārkārtas sēde Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Sēdes vadītāja.

How to Buy Real Estate without Cash or Credit

Labrīt, godātie deputāti! Labrīt, Valsts prezidenta kungs, premjerministra kungs, ārlietu ministra kungs! Sāksim šā gada Vispirms — iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz darba kārtības 6. Lūdzu ieslēgt sadaļu "Par procedūru".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sāksim izskatīt grozīto sēdes darba kārtību. Darba kārtībā — Valsts kontroliera zvērests solījums. Aicinu valsts kontrolieri Rolandu Irkli dot zvērestu vai svinīgo solījumu. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību pienākumus.

Paldies valsts kontrolierim Rolandam Irklim. Vēlam jums sekmīgu darbu Latvijas valsts un sabiedrības labā. Darba kārtībā — "Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi". Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

Rinkēvičs ārlietu ministrs. Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātais Saeimas Prezidij, godātais Ministru prezidenta kungs, cienītās deputātes un godātie deputāti, kolēģi ministri, ekselences un visi attālināti klātesošie! Šī ir pirmā reize Latvijas parlamentārisma vēsturē, kad ārpolitikas ikgadējās debates Saeimā notiek attālināti.

Un savā ziņā tas ir simboliski, ka Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas simtās gadadienas svētku nedēļā tiekamies digitāli, vienlaikus sākot Latvijas diplomātijas otro gadsimtu. Šajās dienās mēs atzīmējam simto gadskārtu, kopš Toreiz, lai izcīnītu valsts neatkarību, Latvijas atbrīvošanu un Latvijas atzīšanu, pārfrāzējot pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdus, bija nepieciešami gan ieroči, gan cilvēku upuri, bet jaunajam ārlietu dienestam bija tikai divi ieroči: spalvaskāts un intelekts.

Un mēs to panācām — mūsu valsts starptautisko atzīšanu de iure! Vēsture ir labākais skolotājs. Latvijas valsts izveide un starptautiskā atzīšana, tās okupācija un nepārtrauktības idejas uzturēšana, neatkarības atjaunošana un reintegrācija starptautiskajā sabiedrībā tikai vēlreiz nostiprina pārliecību par Latvijas diplomātijas uzdevumu un virsmērķi šajā gadsimtā — mūsu valsts neatkarības un drošības nodrošināšanu.

Dzejniekam Ojāram Vācietim pieder vārdi: "Man ir smeldzīga, smeldzīga nojauta, ka tā pasaule, kuru es dzīvoju, var daudz ātrāk par tavu būt nojaukta. Demokrātisko kārtību, kas palīdzēja mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību un pēc tam atjaunot Latvijas valsti, šobrīd, tāpat kā tolaik, apdraud autoritāri impēriskas ideoloģijas, kura balstās uz spēka un ietekmes sfēru filozofiju, izplatība. Gan Eiropā, gan Āzijā, līdzīgi mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, sevi piesaka revizionistiskas lielvaras, savukārt tradicionālajos liberālās demokrātijas balstos pieaug izolacionisma tendences.

Laidienu arhīvs

Latvijas ārpolitikas formula ir vienlaikus gan vienkārša, gan kompleksa — analizēt globālo starptautisko vidi, definēt savas intereses un tad mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību tās ar savām iespējām. Latvijas un tai līdzīgo valstu pieredze liecina — globālajā politikā ir jāizvēlas prioritātes, uz tām ir jāfokusējas, par tām ir jābūt gatavam maksāt un tās aizstāvēt.

mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību atklāta interese par iespējām

Pieredze rāda, ka vēsture attīstās cikliski. Gan starpkaru posmā, gan arī tagad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu neatkarība un brīvība vispirms ir pašu atbildība. Tāpēc Latvijas ārpolitikas DNS ir starptautiskajā tiesiskumā un starptautiskajās organizācijās balstīta kārtība. Mūsu galvenais izaicinājums ir revizionistiskas valstis, kas vienmēr centušās graut šādu kārtību gan politiski, gan ideoloģiski, gan militāri.

Bet tam klāt nāk arī mūsdienu izaicinājumi, kad mirklīgu sajūtu dēļ daļa sabiedrības ir gatava atteikties no svarīgākajiem pamatprincipiem un vērtībām. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs esam pabeiguši savu politisko, institucionālo un juridisko integrāciju Rietumu pasaulē. Taču visai Latvijas sabiedrībai vēl daudz ir jādara, lai mēs paši mentāli integrētos eiropeiskajā domāšanas modelī, kā arī veicinātu pasaules izpratni par Latviju kā daļu no Eiropas.

Tas ir ne tikai naratīvs par mūsu vēsturi, tas ir stāsts arī par nākotnes ceļu. Daudzas tiesības, kuras tagad baudām un uzskatām par pašsaprotamām, ir ilga un grūta Apvienoto Nāciju Organizācijas darba rezultāts. Latvija kā pilntiesīga dalībvalsts šajā globālajā starptautiskajā organizācijā jau 30 gadus ir spējusi skaidri demonstrēt starptautiskajai sabiedrībai, ka esam rietumnieciska, demokrātiska valsts, kas ievēro cilvēktiesības un vienlaikus iestājas par demokrātisko vērtību ievērošanu pasaulē.

mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību ta onlne 1 35 ātra nauda

Aizvadītajā gadā jau debatējām par Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusā Kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, diplomātiem esam strādājuši pie mūsu prioritātēm un kampaņas plāna. Šogad un nākamajos gados šis darbs turpināsies.

mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību kā atrast bitcoin maku

Mūsu prioritātes, par ko esam vienojušies, ir tiesiskums starptautiskajās attiecībās, digitālā politika un klimata pārmaiņas. Tādēļ būtiska nozīme ir un būs Latvijas iekšējam spēkam — aktīvam sabiedrības, nevalstisko organizāciju viedoklim un līdzdalībai valsts pārvaldes un visos sociālekonomiskajos un politiskajos procesos.

Cīņa ar globālo Covid pandēmiju un tās izraisītajām sekām ekonomikā, populisma uzplūdi daudzviet pasaulē, pēcbreksita Eiropas Savienība apliecina, ka Latvijas diplomātijai būs jāturpina pildīt arī galvenais uzdevums tālāk, un tas ir — vēlreiz — valsts neatkarības saglabāšana un nostiprināšana mainīgos apstākļos. Covid pandēmija atstāja lielu un vēl līdz galam neapjaustu ietekmi uz pasauli Tomēr pandēmija nav mazinājusi nepieciešamību strādāt arī ar jautājumiem, kas pastāvēja pirms Covid un turpināsies arī pēc vīrusa savaldīšanas.

Joprojām būs svarīgi vērsties pret mēģinājumiem ļodzīt starptautiskajās tiesībās balstīto sistēmu. Joprojām būs jāvēršas pret tradicionāliem draudiem valstu un reģionu drošībai. Joprojām būs jābūt gataviem reaģēt uz jauniem apdraudējumiem — arī tādiem, kurus šobrīd mēs nevaram pat prognozēt. Būt brīvam nozīmē būt modram. Latvija ir iekļāvusies līdzīgi domājošu valstu saimē, un varam paļauties uz saviem sabiedrotajiem un sadarbības partneriem, kopīgi rīkojoties un kopīgi reaģējot uz jauniem un veciem izaicinājumiem, balstoties kopīgās vērtībās.

Pērn Covid pandēmijas globālā krīze ir kļuvusi arī par Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta izturības mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību, tā spēju un prasmju pārbaudi. Latvijas valsts vēsturē notika lielākā tautiešu repatriācija — primāri tā tika nodrošināta Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā un kuriem tālāka atrašanās ārvalstīs nebija iespējama. Vēlos ilustrēt šo procesu tikai ar dažiem skaitļiem.

Tāpat martā un aprīlī tika saņemts ap 10 tūkstošiem e-pasta vēstuļu. Vēlos pateikt paldies visam Latvijas ārlietu dienestam, diplomātiem un konsulārā dienesta darbiniekiem, kuri šajos apstākļos joprojām spēj rast efektīvus, radošus, inovatīvus un digitālus risinājumus, lai operatīvi palīdzētu mūsu Latvijas valstspiederīgajiem visā plašajā pasaulē. Paldies jums par darbu!

Visa Latvijas ārlietu dienesta vārdā vēlos arī teikt lielu paldies par līdzšinējo un ciešo sadarbību Valsts prezidentam, Saeimai, īpaši Saeimas Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai, tāpat kolēģiem valdībā, valsts un pašvaldību institūcijām un visām nevalstiskajām organizācijām.

Šī gada sākumā iniciēsim diskusiju par Latvijas ārpolitikas scenārijiem eiroatlantiskās telpas ietvaros līdz Ņemot vērā strauji mainīgo starptautisko vidi un nepieciešamību sistematizēt riskus un iespējamos sociālās un politiskās vides ceļus, Ārlietu ministrija aizvadītajā gadā sadarbībā ar ekspertiem, ārpolitikas un drošības politikas pētniecības centriem un akadēmisko vidi modelēja alternatīvus starptautiskās politikas attīstības virzienus tuvākajai desmitgadei un Latvijas ārpolitisko rīcību un virzienus, uz tiem atbildot.

  • Nopelnīt vieglu naudu internetā
  • Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu
  • Latvijas Republikas Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis

Diskusija par scenārijiem būs radoša, un tā dos iespēju izvērtēt uz nākotni vērstu kopskatu uz optimistiskiem, pesimistiskiem un arī mēreniem attīstības virzieniem, kas nav utopiski, saglabā vidēju vai augstu ticamības pakāpi un vienlaikus var kādam šķist nekomfortabli. Tā būs arī iespēja definēt un paust savas bažas un iezīmēt rīcības modeļus.

Dāmas un kungi! Latvijas interesēs ir Eiropas Savienība, kas balstīta demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību konceptā. Tikai aktīvi atbalstot un nostiprinot šādas iniciatīvas, mēs varam ietekmēt kopīgus Eiropas procesus, nodrošināt savas intereses un līdz ar to arī stiprināt paši sevi.

Pasaules polarizācija un viedokļu atšķirības starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropu, Krieviju un Ķīnu tomēr var nākt ar jaunām dilemmām. Viens gan ir skaidrs — Latvijai jāturpina būt tai valstij un tā būs tā valsts, kas stiprina gan Eiropu, gan transatlantiskās saites ar ASV un Kanādu. Pērn pēc ļoti grūtām sarunām tika pieņemts Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Sarunas par to vienmēr ir sarežģītas, bet šoreiz, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos, jaunu prioritāšu parādīšanos, kā arī tiesiskuma jautājumus, tās bija īpašas.

  • Bināro opciju 30 USD reģistrācijas bonuss

Rezultāts Latvijai ir ļoti labs — tuvāko septiņu gadu laikā Latvija no Eiropas Savienības saņems gandrīz 10,5 miljardus eiro, kas ir 39 procentu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo — septiņu gadu jauns kanāls, kā nopelnīt naudu href="http://gitaristusesija.lv/bitcoin-pea-k-tas-darbojas.php">Bitcoin peļņa kā tas darbojas periodu. Papildus varēsim vēl aizņemties ap 2,5 miljardiem binārās opcijas ar saksobanku uz izdevīgiem nosacījumiem.

No šiem līdzekļiem gandrīz pieci miljardi eiro var tikt ieguldīti tieši ekonomikas atveseļošanā no Covid pandēmijas izraisītās krīzes. Vienlaikus būtiski tiks stiprināts pamats Latvijas tālākai izaugsmei, kas balstīsies uz klimatam draudzīgāku ekonomiku un digitalizāciju.

Latvija arvien skaļāk piesaka sevi kā valsti, kas vēlas attīstīt klimatneitrālu ekonomiku. Pērn pieņemtais Eiropas Zaļais kurss un tajā nospraustie klimata mērķi iezīmē jaunu pavērsienu mūsdienu Eiropas politiskajā domāšanā. No Eiropas Savienības Atveseļošanās instrumenta dalībvalstīm vismaz 37 procenti ir jāatvēl cīņai pret klimata pārmaiņām. Ko tas nozīmē praksē? Ar Eiropas Savienības Zaļā kursa un jaunās atveseļošanās pakotnē ietilpstošajiem grantiem būs iespējams vēl vairāk mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem un veicināt ilgtspējīgu enerģētisko politiku.

Svarīgi, lai Eiropas Savienības investīcijas ir mērķtiecīgas un atbilstošas valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijai, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajai attīstībai un darba produktivitātes celšanai.

Izglītība, zinātne un pētniecība noteikti ir jomas, kuras ir svarīgas Latvijas nākotnei. Godātie kolēģi! Pagājušajā gadā austrumu kaimiņu reģionā notika vairāki satricinājumi, tai skaitā vardarbīga protestu apspiešana un represijas pret pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā pēc falsificētajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tāpat ar bažām vērojām militāro eskalāciju Kalnu Karabahas reģionā. Ņemot vērā šos notikumus, jādomā mana vērtību skala finansiālā drošība garantē brīvību jauniem ilgtermiņa sadarbības mērķiem ar sešām partnervalstīm Austrumu partnerības politiskajā formātā. Uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams padziļināt sadarbību ar trim asociētajām partnervalstīm — Ukrainu, Gruziju, Moldovu —, kas vēlas ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību.

Eiropas politikai attiecībā uz šīm partnervalstīm ir jāturpina balstīties uz demokrātijas un likuma varas principu stiprināšanu, atbalstu reformu progresam, kā arī uz atbalstu partnervalstu teritoriālai integritātei un suverenitātei. Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Eiropas Savienības, un attiecības ar to nebūs tik ciešas, kādas tās bija līdz šim. Jau no 1. Piemēram, darba un studiju uzsākšanai Apvienotajā Karalistē ir nepieciešama vīza. Panāktā Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes vienošanās par tirdzniecības attiecībām un sociālās drošības koordināciju ļauj veidot ciešas un visaptverošas attiecības arī nākotnē.