Kur ziemeļos pelnīt naudu

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā Dalies ar šo rakstu Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz milj.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.

• Platformas bināro opciju video tirdzniecībai
• Kā pelnīt naudu mājās likumīgi.
• Naudu vecumā 12 kā Ir vairāki interneta uzņēmumi, kas piedāvā šādus pakalpojumu — aizdot naudu cilvēkiem vai uzņēmumiem un saņemt par to procentu maksājumus.
• Alternatīvie ienākumi internetā
• Nopelnīt naudu internetā no 17 gadu vecuma
• 29 - Latvijas Republikas Saeima
• Papildu ieņēmumi internetā bez investīciju pārskatiem Titantrade binārās opcijas

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām.

Naudu no irānā

Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. Viņš uzsver, ka Eiropas Zaļā kursa kontekstā kā cilvēces ietekmi mazinošs un kompensējošs aktīvs ir zemes resursi — mežs CO2 piesaistes avotspurvi, ūdensteces.

Viņš nenoliedz, ka viena no iespējām palielināt CO2 piesaisti ir mežu stādīšana, taču ir trīs dažādas pieejas un metodikas, kā novērtēt mežsaimniecības iespējamo pienesumu.

Viņš norāda, ka pašlaik par šiem jautājumiem Eiropā notiek diskusijas, kas rezultēsies ar konkrētiem Eiropas normatīvajiem aktiem. Minēto iemeslu dēļ nav pieņemama atbilde, ka mežu stādīšana ir vienīgais risinājums, kā palielināt CO2 piesaisti.

Kur ziemeļos var nopelnīt naudu. 6 veidi kā nopelnīt naudu par kuriem tu nebūsi iedomājies

Pēc D. Dubrovska domām, vislielākā vērība jāveltī taksonomijai sistēma, kas veidota, lai novērtētu ražošanas ietekmi uz vidi, noteiktu to, kas tiek atzītas par ilgtspējīgām darbībām un kas tādas nav. Zamurs aicina vairāk skatīties nevis uz riskiem gadījumos, kad kāda dalībvalsts kaut ko neievēro, bet vairāk saskatīt tās iespējas un priekšrocības, kuras būtu, ja paši ģenerētu jaunas idejas, risinājumus un būtu aktīvāki.

Viņaprāt, ir jāskatās nevis, kur kaut ko darīt pēdējiem, bet gan tieši pretēji — pirmajiem, tādējādi sevi padarot bagātākus un gudrākus. Viņš norāda, ka, summējot visu fondu naudu Eiropas Zaļajā kursā, Latvija raugās uz apmēram 10 miljardiem eiro, kas ir viena gada Latvijas valsts budžets.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Kur ziemeļos pelnīt naudu uzskata, ka tikai ar ES fondu naudu nepietiks un tāpēc jādomā par finansējumu no valsts budžeta.

Kur ziemeļos pelnīt naudu, Naudu vecumā 12 kā

Viņaprāt, ir viena situācija, ja investīcijas tiek veiktas tehnoloģijās, kuras būs jāmaina, bet cita — pētniecībai. Vismaz milj. Dubrovskis uzskata, ka investīcijas tehnoloģijās un pētniecībā ir vajadzīgas, taču jāpavērtē zeme kā aktīvs.

Viņš rāda Vācijas Inenas Meža resursu institūta novērtējumu par ES Zaļā kursa ietekmi uz meža nozari un secināto — koksnes ražošanas apjoms Eiropā saruks par trešdaļu.

Starp vajadzību pelnīt un aizsargāt

Un vēl aizsargājamo teritoriju uzraudzībai būs vajadzīgs papildu finansējums. Eglīts steidz piebilst, ka līdzšinējie pētījumi piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvērtējums par stāvokli aizsargājamās teritorijās norāda uz bīstamu tendenci.

Viņš nav pret dabas vērtību saglabāšanu, bet gan vērtē, kā to īstenot atbildīgi. Latvijā ir daudz veco kur ziemeļos pelnīt naudu, taču, viņaprāt, nav mehānisma, kā ieinteresēt mežsaimniekus, lai viņi gūtu peļņu un arī dotu pienesumu šai Zaļajai politikai.

Viņš atgādina, ka savulaik Zemkopības ministrija rosināja pārskatīt cirtes caurmēru, kas īpašniekam dotu lielākas iespējas izvērtēt, pie kādiem apstākļiem viņam būtu tiesības nocirst mežu ātrāk un ekonomisko labumu gūt ne tikai pašam sev, bet arī valstij, vienlaikus kur ziemeļos pelnīt naudu prasot pienākumu par obligātu meža atjaunošanu ar augstvērtīgu stādāmo materiālu, bet iniciatīva tā arī palika uz papīra.

Viņš atzīst, ka pašlaik tiek veltīts daudz pūļu, lai cik vien iespējams samazinātu iespējamos zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai. Zamurs atzīst, ka diskusijas turpinās un atbildes meklēšana, kā sabalansēt saimnieciskās un Zaļā kursa intereses, nav nedz viegls, nedz arī ātrs process.