Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons: Ceļojumi un izklaides vecumdienās?

Kādi ienākumi ir galvenā vai papildu pensija, Pensijas | Labklājības ministrija

Daudziem no mums vecumdienās gribētos gan ceļot, gan īstenot ieceres, kurām, aktīvi strādājot, nav pieticis laika.

Valsts sociālās aizsardzības principi

Tomēr, vērtējot Latvijas vidējās pensijas, aina, kas paveras, nemaz nav tik spoža… Latvijas pensiju sistēma ir samērā moderna un kādi ienākumi ir galvenā vai papildu pensija atzīta par vienu no ilgtspējīgākajām, ieņemot 7.

Tiesa gan, ilgtspēja liecina par sistēmas stabilitāti, taču tiešā veidā neietekmē pensijas lielumu. Statistika rāda, ka pašreizējās vidējās pensijas lielums sasniedz vien trešo daļu no vidējās algas valstī. Katram iedzīvotājam no katras darba algas tiek atskaitīta noteikta summa pensijas kapitālam, un, jo ilgāks būs darba mūžs un lielāki ienākumi, jo lielāks uzkrājums būs izveidojies.

Veids, kā ātri nopelnīt lielu naudu mazāk nekā puse no pirmspensijas ienākumiem.

VID aicina pensionārus pārliecināties, vai papildu atvieglojumi ir piemēroti

Šāds aprēķins ir ļoti aptuvens un varētu šķist nepareizs vai pat nekorekts, tomēr tas ilustrē to, kā veidojas katra personīgais pensijas uzkrājums. Algas aug, pensijas krīt Situāciju vēl sarežģītāku padara inflācija un algas kāpums.

Proti, esošā pensiju sistēma Latvijā tika ieviesta Savukārt Ienākumu vidējais līmenis Latvijā turpina augt, taču pensiju iemaksas par iepriekšējiem gadiem ir veiktas tā laika algu apmērā, kas ir zemākas.

kādi ienākumi ir galvenā vai papildu pensija

Tas izskaidro, kādēļ aktuālās vidējās pensijas ir vien trešā daļa no vidējās algas valstī. Un zīmīgi, ka arī Zviedrijā vidējā valsts pensija ir trīs reizes mazāka par vidējo algu. Jāteic, ka liels izaicināms saglabāt pat esošo pensijas proporciju no vidējās algas ir vidējā vecuma pieaugums pasaulē, tostarp arī Latvijā.

kādi ienākumi ir galvenā vai papildu pensija

Tehnoloģiskais progress un medicīnas attīstība veicina iedzīvotāju dzīves ilguma pieaugumu, kas kopumā ir ļoti laba ziņa, tomēr atstāj ietekmi uz potenciālo pensijas lielumu.

Piemēram, ja pensijas sagaidāmais mūža ilgums pieaug no 18 līdz 22, tad, izmantojot iepriekšminētā piemēra loģiku, pensijas apmērs sarūk no uz eiro mēnesī. Vidējais dzīves ilgums turpinās pieaugt, turklāt tehnoloģijas un zinātnes atklājumi ļauj domāt par iespējami būtisku cilvēku bioloģiskā vecuma korekciju. Mazāk iespējams, ka šo vecuma kāpumu kompensēs ievērojami lielāka dzimstība un strādājošie solidārā kārtībā varēs maksāt pensijas arvien pieaugošajam pensiju saņēmēju skaitam.

Jāstrādā būs ilgāk Pensionēšanās vecuma celšana ir pietiekami jutīga tēma iedzīvotājiem, kuri gaida pelnītās vecumdienas, jo tās tiek attālinātas.

Aptauja: 40% strādājošo pārliecināti, ka pensijas gados viņiem naudas pietiks

Aptaujās jautājot, kāds būtu vēlamais pensionēšanās vecums, vairums norāda 50—61 gada vecumu, kas ir vēl agrāk nekā patlaban oficiālais pensionēšanās vecums. Bet šīs vēlmes ir atrautas no realitātes! Pēc dažādām aplēsēm vērtējams, ka aptuveni tikai katrs ceturtais no ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem veic papildu uzkrājumus vecumdienām, kas ir daudz par maz.

Ja iedzīvotāji apzinās drūmo realitāti, kādēļ nesteidz rīkoties, veidojot sev papildu pensiju kapitālu?

Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons: Ceļojumi un izklaides vecumdienās?

Politiskās spēlītes un nezināšana veicina neuzticību Lai veidotu uzkrājumus, ir būtiska ticība un pārliecība, naudas pieejamība un motivācija. Lai arī Latvijas pensijas sistēma starptautiski tiek vērtēta ļoti labi, iedzīvotāju ticība tai ir ārkārtīgi zema.

Kāda būs Jūsu pensija?

Lielākā daļa sistēmas stabilitātei netic, pensiju 2. Ja, piemēram, pacients netic medicīnai un tās sistēmai, viņš mēģina pašārstēties, talkā ņemot citu pieredzi un ieteikumus internetā.

4. pensiju līmenis – mīts vai realitāte?

Šāda ārstēšanās metode var būtiski pasliktināt veselības stāvokli. Diemžēl viens no iemesliem iedzīvotāju zemajai ticībai ir tāds, ka pensiju sistēma nereti tiek izmantota kā politisko cīņu instruments, apšaubot tās pareizību un jēgu, apelējot pie zemajām pensijām.

Pensiju sistēma ir ļoti svarīgs lojalitātes aspekts, tāpēc politiski pret to būtu jāizturas īpaši atbildīgi. Iedzīvotājiem pietrūkst arī zināšanu par vērtspapīru tirgu.

kādi ienākumi ir galvenā vai papildu pensija

Aptaujas rāda, ka par labākajiem ieguldījumu veidiem tiek atzīti nekustamais īpašums un zelts, jo tie ir vairāk vai mazāk taustāmi un fiziski lietojami. Nekustamā īpašuma augstais novērtējums ir saprotams, jo tā šķiet fundamentāla un nezūdoša vērtība. Zelta šķietamā pievilcība saglabājusies no kara laikiem, kad tā bija faktiski vienīgā savas bagātības konvertējamā valūta.

kādi ienākumi ir galvenā vai papildu pensija

Miera laikos zelts var būt pat ārkārtīgi neveiksmīgs ieguldījums, zaudējot cerēto vērtību vairāku gadu desmitu laikā. Līdz ar to ir jāveicina iedzīvotāju izpratne un zināšanas par vērstpapīru tirgu un to, kā tas kādi ienākumi ir galvenā vai papildu pensija. Tāpat jārosina uzņēmumos vēlme emitēt vērtspapīrus, padarot vidi caurspīdīgāku un investoriem saprotamāku. Krāt nav prātīgi? Vērtējot oficiālos statistikas datus, Latvijas iedzīvotāju ienākumi aug katru gadu ar vērā ņemamu ātrumu.

Šis kāpums daļēji gan ir saistīts ar minimālās algas celšanu, kas daļai iedzīvotāju maina oficiālo ienākumu proporciju, nemainot reālos ienākumus. Tomēr kopumā ienākumi aug nedaudz ātrāk par izdevumiem, kas dod pozitīvu efektu uz spēju veidot uzkrājumus.

Atšķirības starp pensiju līmeņiem

Tomēr vēl aizvien par galveno nekrāšanas iemeslu tiek minēts naudas trūkums. Iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus, vēlētos krāt vairāk, tomēr arī viņi norāda, ka šobrīd nevar to atļauties. Tas nozīmē, ka uzkrājumi lielai daļai iedzīvotāju nesaistās ar kaut ko prātīgu, kas varētu būt tieši saistīts ar motivāciju.

kādi ienākumi ir galvenā vai papildu pensija

Ir praktiski neiespējami izveidot uzkrājumus vecumdienām, ja trūkst attiecīgas motivācijas. Un ir grūti sevi motivēt kaut kam galvenie reālo iespēju veidi un abstraktam.

Tādā gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra minimālās iemaksas neaprēķina, un pašnodarbinātais veic iemaksas no faktiskajiem ienākumiem.

Turklāt vecumdienas lielai daļai cilvēku neasociējas ar ko pozitīvu un laimīgu. Iemesli noteikti ir dažādi — gribu būt mūžam jauns un aktīvs, negribu mazu pensiju un citi iemesli. Tas ir līdzīgi, kā atliekot lēmumu doties pie ārsta vai studentam uzrakstīt diplomdarbu.

Iztēlojies sevi vecumdienās Krāšanas lēmuma atlikšana lielā mērā ir saistīta arī ar nespēju sevi iztēloties pensijas vecumā. Daudzi cilvēki jūtas atrauti no personām, kuri viņi būs pensijas vecumā.

Līdz ar to liela daļa daudz vieglprātīgāk izturas pret sagaidāmajiem labumiem vecumdienās, pieļaujot daļēju dalību nodokļu sistēmā, kā arī nerūpējoties nedz par papildu finanšu spilvenu vecumdienām, nedz savu veselības stāvokli.

  • Mūža pensijas apdrošināšana Kas ir Mūža pensijas polise?
  • Vietnes, kurās jūs patiešām varat nopelnīt
  • Par valsts pensijām
  • Aptauja: 40% strādājošo pārliecināti, ka pensijas gados viņiem naudas pietiks - Finance Latvia

Amerikāņu psihologs Hals Heršfīlds Hal Hershfieldpētot šo jomu, norāda, ka palīdzēt var sevis iztēlošanās vecumdienās. Ikvienam būtu vēlams veltīt mirkli laika, lai izveidotu savu pašportretu, piemēram, 65 gadu vecumā.

Ir būtiski apzināties, ka tikai ar valsts garantēto pensiju pārtikušas vecumdienas nodrošināt būs grūti un ka katram ir papildus jārūpējas par atsevišķu kapitālu vecumdienām. Iespējams, labākā kombinācija ir sākt veidot regulārus uzkrājumus, paralēli rūpējoties par savu nekustamo īpašumu, lai tas būtu pietiekami pievilcīgs potenciālajiem pircējiem, kad tas būs kļuvis par lielu.

kādi ienākumi ir galvenā vai papildu pensija

Un, ja ir sajūta, ka ar šo būs par maz, tad papildus jāvērtē, kā palielināt savus ienākumus jau šodien. Varbūt izveidot kādu potenciālu hobijbiznesu, kas arī pensijas gados nes papildu ienākumus. Brīdis, kad jaunības un brieduma gados pieņemtie lēmumi, noteiks dzīves kvalitāti vecumdienās, pienāks ikvienam, un tikai no pašiem atkarīgs, vai šie lēmumi vai to neesamība nebūs rūgti jānožēlo.