Kādas tās ir galvenās iespējas
Saturs
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
- Citas līdzdalības iespējas | Eiropas Kustība Latvijā
- EBD sniedz iespēju jauniešiem g.
- Pārvelkot vai dublējot ar peli, teksts starpliktuvē netiek ievietots.
- Roboti akciju tirdzniecībā
Kādi ir noteikšanas kritēriji? Piemēram, Eiropas Savienība par mazajiem uzskata uzņēmumus, kuros strādā līdz 10 cilvēkiem, bet vidējo skaitā ierindo tos, kuros strādājošo ir līdz cilvēkiem.
Microsoft Word
Mēs Privatizācijas aģentūrā, tāpat kā tādās valstīs kā Vācija, un arī vadoties no Pasaules bankas ieteikuma, par mazajiem uzskatām uzņēmumus ar strādājošo skaitu līdz 50, bet par vidējiem — ar strādājošo skaitu līdz cilvēkiem.
Pastāv arī citi rādītāji, pēc kuriem nosaka, kurš ir mazais uzņēmums.
Piemēram, uzņēmuma gada apgrozījums. Latvijā likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli noteikts, ka uzņēmums tiek atzīts par mazo, ja apgrozījums nepārsniedz tūkstošus latu. Eiropas Savienībā savukārt šie apgrozījuma lielumi ir mazliet citādāki.
Jo tie darbības apjomi, kādi ir ES uzņēmumiem, protams, ir lielāki. Eiropas Savienībā par mazo uzņēmumu atbilstoši Eiropas Komisijas definīcijai uzskata uzņēmumu ar gada apgrozījumu ne lielāku par 7 miljoniem ekiju. Vidējiem uzņēmumiem gada apgrozījums nepārsniedz 40 miljonus ekiju.
Tādi ir šie kritēriji. Latvijā tie ir samazināti atbilstoši Latvijas ekonomikas mērogiem.
Internets – ar ko tas sākās un kurp attīstās
Ja vērtējam pēc Eiropas mērogiem, mūsu valstī faktiski nav lielu uzņēmumu. Mums ir tikai uzņēmumi, kuros strādājošo skaits pārsniedz cilvēku.
Pašlaik privatizācijai ir nodoti 35 kādas tās ir galvenās iespējas, kur strādājošo skaits pārsniedz piecus simtus. Ja vērtējam pēc Eiropas mērogiem, var teikt, ka Latvijā dominē mazie un vidējie uzņēmumi.
Datu bāzes pamati
Kādi tajā ir jauninājumi? Ko tā reāli dos privatizācijas norisei un tālākvirzībai? Šīs nacionālās programmas uzdevums ir definēt valsts politiku attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, skaidri pateikt, kādas tās ir galvenās iespējas un kādā apjomā mēs atbalstām.
Sākumā bija nepieciešams precizēt tās galvenās problēmas, kādas pašlaik ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem to attīstībā. Un, ievērojot šīs problēmas, meklēt attiecīgus risinājumus.
Izglītības iespējas Latvijā - Tehnoloģiju licejs
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem īpaši problemātiski ir saņemt kredītus bankās. Jo nelielajiem uzņēmumiem nav kredītvēstures, tie ir nesen dibināti, to dalībniekiem pašiem nav brīvu līdzekļu, nav mantas, ko viņi varētu ieķīlāt, nav ņemto kredītu garantētāju.
Turklāt tas līdzekļu apjoms, ko, iesākot darbu, uzņēmumiem vajadzētu, lielai bankai ir niecīgs. Bankām izdevīgāk ir strādāt ar lieliem projektiem.
WeChat: kas tas ir un kādas funkcijas tas mums piedāvā
Lai šo problēmu atrisinātu, pie Latvijas Eksportkredīta tiks veidota garantiju aģentūra, kuras uzdevums būs garantēt kredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas ir reāls darbs, kas, pamatojoties uz šo nacionālo programmu, tiks veikts līdz šā gada beigām. Šāda garantiju aģentūra tiks izveidota.
Liela jautājumu grupa saistās ar informācijas apmaiņu. Mazajiem uzņēmumiem finansiālu ierobežojumu dēļ daudz grūtāk ir saņemt, piemēram, zināšanas par likumu grozījumiem.
- Mākoņskaitļošana — Vikipēdija
- Izglītības iespējas Latvijā - Tehnoloģiju licejs
- Bitkoina galds
Tie nevar atļauties uzturēt juridisko datu bāzi, kas ir iespējams lielajiem uzņēmumiem. Nevar atļauties pastāvīgi algot juristu, kas sekotu izmaiņām likumos, iegūt pilnīgu informāciju par izstādēm un citiem pasākumiem, ko valsts institūcijas rīko Latvijā un ārzemēs, lai veicinātu eksportu un tirdzniecību ar kaimiņvalstīm. Tieši ierobežoto finansu resursu dēļ visa šī informācija pienāk vai nu novēloti, vai mazākos apjomos.
Līdz ar to nacionālā programma paredz lielāku sadarbību ar Uzņēmējdarbības atbalsta centru. Arī Privatizācijas aģentūra ir apņēmusies regulāri informēt tās uzņēmēju apvienības, kas izteiks vēlēšanos iegūt informāciju, kā arī Attīstības aģentūru un Uzņēmējdarbības atbalsta centru par tiem piedāvājumiem, kas varētu interesēt mazos uzņēmējus tieši privatizācijas jomā.
Tāpat citas valstiskās institūcijas ir apņēmušās koordinēt visu šo informācijas plūsmu. Tā ir otra jautājumu grupa.
