Dators pats pelna naudu

Tomēr nodevu nāktos maksāt arī visiem pārējiem, kuri viedtālruņos neko nekopē.

Naudas pelnīšana datorā - darba metodes. Peļņa, apstrādājot ieņēmumus datorā

Mērķis šķietami ir cēls — aizstāvēt izklaides biznesa tiesības saņemt maksu par pašu radīto. Tāpat kā jebkurā biznesā, šiem cilvēkiem ir jādomā, kā pārdot savu produktu.

1. Naudas pelnīšana datorā - darba metodes. Peļņa, apstrādājot ieņēmumus datorā
2. Prognozes nākamajai nedēļai kā padarīt daudz naudas izmantojot ātrāko internetu, kā piepelnīties vasarā, Ziņu izvēlne.
3. Stereotipi, kas traucē pelnīt naudu
4. Maksas veidnes opcijām
5. Ieņēmumi par kriptonu
6. Kā jūs varat nopelnīt naudu savā datorā. Peļņa no apstrādes. Preču tālākpārdošana no Ķīnas

Ja esi kurpnieks un slikti labo apavus vai arī kurpnieku ir pārāk daudz, jāmeklē cita nodarbošanās. Ļoti līdzīga situācija izveidojusies mūzikas industrijā. Jau gadiem ir skaidrs, ka mūziķi un citi radošie ar radīšanu kā pamatdarbu pilnībā sevi nodrošināt nevar, jo tirgus ir pārāk pieblīvēts un spēlētāju — pārāk daudz.

Tā nav tikai Latvijas problēma, tas ir aktuāli visā pasaulē. Publika pilnībā nespēj nosegt visas izmaksas, tādēļ ir lobēta starptautiska sistēma, kā gūt papildu ienākumus, — dažādu veidu licences un atļaujas par publisko izpildījumu, piemēram, maksa par to, ka tev veikalā skan radio. Tomēr mēģinājums paņemt naudu no visas sabiedrības par to, ka cilvēkam kabatā ir telefons vai datorā — cietais disks, nav ne jēdzīgi, ne pareizi.

Pēc šīs loģikas būtu godīgāk visai nācijai uzlikt ausu nodokli, jo mūziku patērējam ar ausīm un nejauši varam noklausīties kādu mūzikas fragmentu. Šobrīd tiek piedāvāts tādu ausu nodokli maksāt arī kurlajiem. Ka tik tev kabatā telefons, vai uz galda dators. Pirms 30—40 gadiem no platēm, vēlāk no kasetēm, pēc tam no kompaktdiskiem varēja veidot kopijas, un tajā laikā kopēšana bija aktuāla problēma.

Kā jūs varat nopelnīt naudu savā datorā. Peļņa no apstrādes. Preču tālākpārdošana no Ķīnas

Skaņas ierakstu un pavairošanas tehnoloģiju attīstības rezultātā pēkšņi mainījās Dators pats pelna naudu mūzikas industrija, kas, no vienas puses, zibens ātrumā padarīja dažus šovbiznesa lielais kapitāls, kā tirgot bināros opcijas par multimiljonāriem, bet, no otras puses, tehnoloģijām turpinot attīstīties, albumu reprodukcijas iespējas radās plašām cilvēku masām, pašiem kopējot ierakstu saturu.

Tagad ir pagājis laiks, un fiziskajos datu nesējos mūzikas faktiski vairs nav.

Tas nav iespējams. Bet par tiem viņš jau ir samaksājis! Par to cilvēks katru mēnesi maksā sistēmai, un tā uzskaita, kas tiek saglabāts telefonā.

Protams, var izdomāt visādus jocīgus veidus, kā nokopēt mūzikas materiālu, bet es šaubos, ka to dara tie paši četri procenti aptaujāto, un tā pilnīgi noteikti nebūs legāla kopēšana.

Datorspēļu ražotāji izmanto pat azartspēļu biznesa elementus; sankciju nav

Te arī nonākam pie jautājuma — kāpēc par teorētisku, stipri apšaubāmu četru procentu rīcību būtu jāmaksā visai sabiedrībai? Nauda šķietami nav pārāk liela — 2,85 eiro uz cieto disku. Turklāt mēs jau esam samaksājuši 2,85 eiro nodevu par pašu datoru. Ja to saliekam kopā ar IT jomas peļņas rādītājiem, tāda nodeva faktiski daļu spēlētāju izslēdz no tirgus.

Šādi tiek būtiski kropļots IT un elektronikas tirgus.

Kā nopelnīt papildus naudu mājas datorā

Tukšs jau tas nepaliek — ņemot vērā, ka tirgus ir vienots visā Eiropā, sistēma pārkārtosies, un zaudētāji būs Latvijas uzņēmēji, bet ieguvēji — tie, kuri strādā ārzemēs. Rezultātā nišas žanru vai mazo valodu mūziķi, kuriem ir neliela, bet uzticama auditorija, nesaņem kaut saprātīgu manis samaksātās naudas daļu, Dators pats pelna naudu ja es klausos tikai šo konkrēto izpildītāju.

Lielākā daļa manis iemaksātās summas tiek sadalīta starp pasaules populārākajiem izpildītājiem, kuru skaņdarbus straumē miljardi, bet kuri mani neinteresē nemaz. Tā ir īsta problēma, kur vajadzētu iesaistīties valstij ar Kultūras ministrijas un sabiedrības atbalstu, taču vieglāk ir karot par vietējiem MK noteikumiem un iekasēt naudu par telefoniem un cietajiem diskiem.

Klēpjdatoru deficīts Latvijā. Pirms pandēmijas – 350 eiro, tagad – no 500 eiro

No kurienes vienam biznesam radusies vēlme nostādīt sevi augstāk par citiem? Patentos — zinātnē, inženierijā, tehnoloģijās, farmācijā — viss ir loģiski: ja tu izstrādā kaut ko unikālu un to noteiktā kārtībā patentē, valsts garantē zināmu tava intelektuālā īpašuma aizsardzību, kas darbojas 20 gadus no pieteikšanas brīža.

Pēc tam produkts kļūst bez maksas pieejams jebkuram zemeslodes iedzīvotājam. Lietojams, kopējams, uzlabojams. Mūzikas un filmu biznesā tiesības tiek aizsargātas 70 gadus pēc autora nāves, un šīs tiesības ir prece — tās var pirkt, pārdot, dāvināt Dators pats pelna naudu mantot.

Tas nav pareizi.

Pēc budžeta šī biedrība ir tāda pati kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kam ir līdzīgs budžets, no kā tiek uzturēta ir šķīrējtiesa. Tas ir jauks bizness!

Pie tik milzīga budžeta var algot ar izdomu bagātus cilvēkus, kas atradīs vēl simtiem ideju, no kurienes paņemt naudu savas kabatas papildināšanai. Ir jāsaprot, ka šovbizness ne ar ko nav pārāks par citiem biznesa veidiem. Cilvēks, kurš strādā šovbiznesā, nav pārāks par unikālas vakcīnas, zāļu, mobilā telefona vai cietā diska izgudrotāju, par tiem, kuri rūpējas, lai darbotos sakaru tīkli.

Tomēr nevienam citam, izņemot šovbiznesa pārstāvjus, nav tādu ambīciju, ka citiem jāmaksā papildu nodevas par viņu darbošanos attiecīgajā industrijā.

Nopelnīt Naudu Ar Datoru Tiešsaistē

Šī diskusija varētu būt vietā tad, ja valsts uzskata, ka muzikanti ir svarīgāki par ārstiem, ugunsdzēsējiem un skolotājiem un viņiem pienākas savs specifisks nodoklis. Ja sabiedrība to atbalsta, tā ir cita lieta, bet ir jābūt diskusijai.

Protams, bez mazākās šaubu ēnas, muzikantam, kurš kaut ko rada, izpilda, spēlē un izklaidē cilvēkus, pienākas taisnīga samaksa par darbu.

Citi šobrīd lasa.